|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Iedvesma | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tādos īpašos mirkļos,
Kad Iedvesma nāk,
Stingri ķeros es irkļos,
Un laiva traukt sāk.
Gaismas lāsīte sīka,
Jo nevajag daudz
Ausmai, miegaino jūru
Kas modināt sauc.
Tajos retajos brīžos,
Kad satieku jūs,
Laiku mēru es sprīžos
Un ticu: “Viss būs.”
Lai cik tālu šķiet visi,
Tie tuvumu mīl.
Velti svecīte dzisi –
Ak, liesmiņu šķil.
Ploku klusuma skavās
Kā liesmiņu mežs.
Rokās, Iedvesma, tavās
Vien spēju būt vējš.
Un kā dižakmens maijā,
Ar siltumu pilns,
Tiecos skurbušos aijāt,
Pie manis kas zviln.
Mūza mūžību gara,
Kam lidojums īss.
Vai ir dzejniekam vara?
Tā pagaist tik drīz!
(09.03.2024) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
