|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Alušta: Mājas (22. epizode) | | Ievietojis: Cheyrane |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
- Alušta, kā tu vari dzīvot tajā daudzstāvenē? – Ģirts jautāja. - Droši vien vari dzirdēt visus kaimiņu trokšņus un dzīvo kā skudrupūznī – izskatās rosīgs, bet patiesībā katrs par sevi.
Bija kārtējā nedēļas nogale un draugi kārtējo reizi zvilnēja uz viena no dīvāniņiem klubā „Clubbery”. No tumbām skanēja deju mūzika, katram rokā bija pa kokteilim un tas nozīmēja, ka atkal ir sācies sēdošās atpūtas vakars ar daudzām jo daudzām sarunām.
- Nav tik traki, - Alušta atbildēja. - Mūsu mājā ir savādāk, jo visi viens otru pazīst. Nu labi, ne visi, bet katrs pazīst vismaz sava stāva kaimiņus. Kad ievācos mājā, uzreiz gāju iepazīties.
- Tā jau var iepazīties ar nez ko, - Eva sacīja.
- Ja iesi pasaulē aizdomu pilns un visur redzēsi nepatikšanas, tad agri vai vēlu tu tās arī atradīsi, - Alušta viedā balsī atteica. – Nevienu psihu, maniaku vai deklasētu elementu pagaidām neesmu satikusi.
- Nu bet troksnis? Daudzstāveņu klasika – kaimiņi un viņu skaļais muzons, - Ģirts neatlaidās.
Alušta pasmīnēja.
- Mūsu mājā tā nenotiek. Tiesa, pirms kāda gada manā stāvā ievācās jauni kaimiņi, kuriem bija paradums uzgriezt mūziku uz skaļāko un viņiem neko nevarēja padarīt. Es par to biju dzirdējusi, taču viņu „diskotēku” laikā nekad nebiju mājās. Vienreiz gan gadījos. Iedomājieties, svētdiena, desmit no rīta un te pēkšņi kāds uzgriež popsu tik skaļi, ka uz ielas var dzirdēt. Zināju, ka citi kaimiņi gan pie durvīm dauzījuši, gan pašvaldības policiju saukuši – nekas nelīdz. Ko es izdarīju – uzgriezu savu mūzikas centru. Jūs jau zināt kāds man mūzikas centrs – ar manām tumbām var lauku kultūras namu apskaņot. Uzliku GunsN’Roses, turklāt visu laiku vienu dziesmu. Kad „Welcome To The Jungle” bija noskanējusi septīto reizi, kāds sāka izmisīgi dauzīties pie manām durvīm. Parunājos ar viņiem un sarunājām – viņi vairs nekad tik skaļi neklausīsies muzonu, pretējā gadījumā nākamreiz es uzlikšu smago metālu un uzgriezīšu tumbas pilnā skaļumā. Šie bija šokā – kā, vai tad es jau neklausījos mūziku uz visskaļāko? Es teicu nē, šis elles troksnis ir tikai puse no manu tumbu iespējām. Īsāk sakot, pēc šī gadījuma ar viņiem vairs nebija nekādu problēmu.
Draugi sirsnīgi smējās.
- Alušta, vai tad tev viņus nemaz nebija žēl? Likt nabaga popsas faniem klausīties GNR! - Alise ironizēja.
- Jā, tas patiešām bija nežēlīgi! – Ģirts pievienojās.
Alušta velnišķīgi pasmaidīja.
- Jā, tas bija nežēlīgi, - viņa piekrita. – Toties iedarbīgi. Ja jūs tik ļoti interesē manas daudzstāvenes sadzīve, varu pateikt arī to, ka pie mums ir pierasta lieta vienam no otra aizņemties kafiju, miltus vai ko tamlīdzīgu, kopā svinēt svētkus vai tāpat vien iepriecināt kaimiņus ar pašceptiem gardumiem. Pensionētās tantiņas, kuras atrodamas katrā stāvā, rūpējas par sabiedrisko kārtību un pieskata, lai kāpņutelpās neviens nemēslotu, pastkastītes netiktu uzlauztas un aptkārt neblandītos sveši vai aizdomīgi cilvēki. Starp citu, mūsu mājā jau gadus piecus nav apzagts neviens dzīvoklis. Pagalmā visi soliņi ir vietā un iestādītās puķes un kociņi izaug un priecē garāmgājējus.
Klausoties Aluštas teiktajā, draugu sejas izteiksmes bija kļuvušas sapņainas. Raugoties no malas varēja likties, ka viņi būtu atgriezušies bērnībā un šobrīd klausītos pasaku.
- Izklausās pēc paradīzes, - Eva visbeidzot sacīja. – Kā jums izdevās to panākt?
- Pavisam vienkārši, - Alušta atbildēja. – Cilvēki saprata, ka ir izdevīgi uzturēt labas kaimiņattiecības un rūpēties par vietu, kurā viņi dzīvo. Rezultātā labāk kļuva visiem un ikvienam.
Kristīne Čeirāne (c) 2010
Nākamā epizode - 04.09.
(28.08.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1300
Kopā:6119372
|
| |
| |
|
Autori
