X

Feini!
Reklāma

 
LITERATŪRA
Neizdotās grāmatas
Humors un satīra
Dzeja
Īsrindes
Pasakas
Proza
Stāsti
Raksti
Neklasificēta jaunrade Valters Bergs
MĀKSLA
IZKLAIDE
INTERESANTI
Autori
Arhīvs
Feini! čats (online - )
Aktualitāšu arhīvs
Feini! iesaka apmeklēt
 
 
 
     

LITERATŪRA

skatīt visu
Autori | Jānis Šišlo | Dzeja |
Krupis
  
Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija

Pēc pasaku meistara H.K. Andersena pasakas "Krupis" motīviem manis paša sešrindēs uzmeistarots un iestudēšanai paredzēts īsdarbiņš.

Teicējs:

„No mājas uz aku caur smilgām ved ceļš –
Jau gadiem tur ļaudis sev ūdeni smeļ.
Dzejnieks kāds svilpodams mazgāties iet,
Spīd saule, klab svētelis, puķītes zied.
Tver jauneklis spaini un iekliedzas: „Ei!”
Lec gariņš iz akas un aizgūtnēm smej.”

Akas gariņš:

„Skaidrību īstu no duļķēm nu šķir –
Pats klusākais ūdens visdziļākais ir.
Griez grieztuvi smago, tā nelūst kā zars,
Lai dziļumu tavu reiz sasilda stars.
Vien zāli starp akmeņiem slapjiem redz acs,
Bet tālumu tuvāku ieraugi pats.”

Dzejnieks:

„Daudz noslēptā akās sirds noglabāt spēj.
Gan smieklus gan asaras zvaigznes tur sēj.
Tev dziļumu mērīt un sašūpot var
Krupīšu māte un bērneļu bars.
Akmeņos tavos tiem sausumu gūt,
No šodienas viesiem par mītniekiem kļūt.”

Akas gariņš:

„Sirds vidū ne vienmēr viss klusums ir kluss –
Klāt vardēm, kas manī, nu krupīši būs.
No audzes uz audzi tie rāmāki taps,
Mūžs akā tāds omulīgs, jautrs un labs.
Par pasauli augšā ja vaicāsi ko,
Tad krupīšu māte lūgs netraucēt to.”

Abi kopā:

„Skat, vardīte zaļā mūs sveicina, kvāk.
Par pasauli augšā tā citām teikt māk,
Bet gaisma spīd spoži un actiņās dzeļ,
Kad roka no grieztuves spaini šo ceļ.
Lai ūdenī atpakaļ vardīte krīt –
Būs ņipra un vesela viņa jau rīt.”

Krupju māte:

„Kraupains un neglīts mums, krupjiem, ir tēls,
Bet ieklausies, meita, un saausies, dēls!
Aiz lepnuma stiepieties, līksmo lai sirds,
Jo vienam no jums galvā dārgakmens mirdz.
Nav izsakāms spožums, ko apskaust un gūt,
Kaut pustumsā miklā to savādāk jūt.”

Mazais krupītis:

„Ne akmeni vēlos ne lepnību, māt –
Ja dārgums kremt citiem, skumt pavēl man prāts.
Ilgās un cerībās soļus sirds liek –
Kā gan no akas šīs brīvībā tiek?
Zināmo zinu, laiks netverto tvert,
Iespaidus jaunus un brīnumus ķert.”

Teicējs:

„Un apstājas spainis, kur krupītis sēž.
Drosme ik rūpestu krupītī dzēš.
Izkļuvis ārā, viņš izbailēs mūk -
Milzis ar tupeli virsū tam brūk.
Lec rakaris nātrēs, kas biezoknis īsts,
Caur lapām uz muguras saulīte līst.

Pār ceļu, kur grāvī pulks vīgriežu tvan,
Kur tīteņi vijas tam jānokļūst gan.
Skat, taurenis virpuļo, nebēdnis tāds,
Un pārtop par ziedu, kam notrūcis kāts.
Brīnumus baudīt laiks dienām šeit jauks,
Bet jaukāk, ja sastapts kāds radiņš vai draugs.”

Mazais krupītis:

„Kas gan tur meldros pie dīķa teic: „Kvāk!”

Vardes:

„Te vardes, kas koncertu mēģināt sāk.
Brālēnam labpatiks klausīties mūs?
Izpaliks mielasts, bet dzeramais būs.”

Mazais krupītis:

„Ak, kas par balsīm, un dīķis dzerts sauss –
Ceļošu tālāk, ja brālēni ļaus!

Nu esmu es akā, kas lielāka vēl,
Uz augšu dzen ilgas līdz saulei, kas kvēl.
Pilnmēness spainī drošs ielēkšu drīz,
Gaidās un naivumā sirsniņa trīs.
Galvā liets gaišums, no bailēm nekā –
Pat spožākais dārgakmens nespulgo tā.”

Teicējs:

„Spainis, kā rādās, priekš krupja ir māns –
Pār ceļu, kur kāpostlauks, rāpties tam plāns.”

Mazais krupītis:

„Kāds skaistums un dzīvība, zaļums šeit milst!”

Teicējs:

„Te kāpostu tārps pāris vārdu tam bilst…”

Kāpostu tārps:

„Lapai, uz kuras man sēdēt ir prieks,
Pusi no pasaules apsegt vien nieks!”

Vistas:

„Vai pazīst kāds vistas, kas saka: „Kluk! Kluk!”
Sīkaļas visi lai bīstas un mūk!”

Teicējs:

„Taisās jau vista šo tārpeli knābt.
Krupim aiz bailēm lemts cietēju glābt,
Čokurā raujas un lokās kas spējš.
Dējējai virsū klūp krupīt’s kā vējš.

Mirklī, kad zvana jau pēdējais zvans,
Pārspēku jūtot zūd dējēju klans.”

Kāpostu tārps:

„Dzīvības draudus es uzveicu pats,
Taču ne krupis, kam riebīgs ir skats.”

Mazais krupītis:

„Kam oma tev slikta? Vai bailēs sirds stāj,
Jo kāposta lapa no augšas tev māj?”

Teicējs:

„Dzejniekam biedros šai mājā mīt kāds,
Kam visu tīk pētīt, vai zvērs tas vai stāds.
Viņš reizina, dala un preparē ar –
Studentiņš čakls, kas vēlas un var.
Lādzīgi puisieši abi, nudien,
Jūsmīgus skatus pie krupīša sien.”

Dabas pētnieks:

„Paskat, kāds eksemplārs, priekā dej sirds –
Nesīšu mājās, kur gaida to spirts!”

Dzejnieks:

„Tev taču pārītis spirtā jau likts –
Lai krupis dzīvo, jel nekļūsti pikts!
Galvā ja dārgakmens būtu tam spožs,
Es pats ar skalpeli rīkotos drošs.”

Dabas pētnieks:

„Par akmeni mācību vielā nav teikts,
Daudz labāk, ja radījums gulētu beigts.”

Dzejnieks:

„Tomēr šķiet skaisti – sens ticējums pauž
Vēsti, kas bērnos vien brīnumus auž:
Ak, ticiet – visdārgākais dzīvē ne zelts,
Bet doma, ka neglītā sapnis nav velts.”

Mazais krupītis:

„Citur lai prātniekiem uzķeras loms,
Atelpu jāņem, jo beidzot šie prom.
Kaut ko par akmeni tika tiem teikt –
Būtu man tāds, nāktos dzīvīti beigt.”

Teicējs:

„Uz jumta viss tikmēr kā ierasti rit –
Lūr stārķi uz puišiem, tēvs klabekli sit.”

Svētelis:

„Cik iedomīgs paskats šiem ļautiņiem, klau!
Ne klabināt prasmes ne lidot tiem nav.
Ar runām un valodu lielās cik spēj –
Ik valstī, ik apriņķī savādāk blēj,
Ar vilcieniem trencas un kaklus lauž, ai!
Bez cilvēka pastāvēt pasaulei šai.”

Mazais krupītis:

„Cik vareni runā visaugstāk kas sēž,
Kam spuras ir spārni un ūdens ir vējš!”

Teicējs:

„Bet putnēnu sajūsmai nesniedzams gals –
Par Ēģiptes tālēm pauž māmuļas balss,
Kur Nīlai plūst dižai un dūņās kur grimt.”

Mazais krupītis:

„Man arī tur jātiek, vairs nespēju rimt!

Ak, varenais putns, uz tālēm kas trauc –
Ņem krupīti līdzi! Es nelūdzu daudz.
Ilgas un prieks tukšo rāmumu lauž –
Negribu galvu, kur dārgakmens snauž.”

Teicējs:

„Bet krupīša galvā, kur bijis, kur ne,
Spīd spožākais dārgakmens zemeslodē.

Alkās un līksmībā akmeni rod,
Īsajam mūžiņam jēgu tas dod.

Tup krupītis zālē un mirguļo zaigs,
Te paķer to stārķis ne sevišķi maigs.
Sažņaudzas elpa, bet dzīvnieciņš cer:

Mazais krupītis:

„Ēģipte, Ēģipte vārtus man ver!”

Teicējs:

„Cits pasmejas tikai, cits asaras lej,
Par labumu otram ja bojā tu ej.
Vien dzirkstij no acīm… Tai jāpaliek kur?
Saule to debesu jumolā tur.
Kur akmenim palikt… Vai dzejnieks to zin?
Viņš priekšā mums saka, kad taujā un min.”

Dzejnieks:

„Kāpostu tārpam par tauriņu kļūt.”

Dabas pētnieks:

„Svēteļi pareizo maršrutu jūt.”

Dzejnieks:

„Tik pasakains ritums, bet nemelo fakts:”

Dabas pētnieks:

„Tie pārlidos mājās vai diena vai nakts.”

Dzejnieks:

„Ikdienas burvību atrodi, draugs!”

Dabas pētnieks:

„Iesētais apmirdzēts augs!”

Abi kopā:

„Iesētais apmirdzēts augs!”

07.11.2016

(01.08.2017)
  
Dzejas novērtējums. Kopvērtējums - 9.17
Balso arī Tu!
Skanīgums, lasāmība - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 9.67)
Izteiksmes līdzekļi - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 9.5)
Doma, saturs - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 8.33)
- balsot ar vērtējumu zem 4 vai ar 10 var tikai, ierakstot "viedoklī" pamatojumu.
Tavs viedoklis:
Niks:*
Tēma:
Komentārs *
Lūdzu ievadiet kodu *
Noteikumi komentējot
 
 

DISKUSIJAS

skatīt visu
Jaunrades čats
bez smecera (20.11.2017, 14:27)okLjurbenjaaks (viesis) (20.11.2017, 13:01)baigi ilgi jāgaida. ja basīte brauks, tad es arī. tu vēl atgādini to datumu! ka neaizmirstam. :Dbez smecera (18.11.2017, 17:53)Vēlos uzaicināt FEINI un līdzjutēju saimi uz savas dzejoļu grāmatas "Laika zvans" atvēršanu š.g. 9. decembrī 15.00, Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 17A kafejnīcā/grāmatnīcā "SPIIKIIZI".
 
 

IZKLAIDE

skatīt visu
SmS pantiņi
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
Interesanti video
Staipeklis
 
 
Zīmējumi

MONSTRS
 
 

INTERESANTI

skatīt visu
Dienasgrāmatas
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
 
 
Vieta reklāmai:
 
 
Šodien: 235 Kopā:4550609

 
 
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Par Feini! | Atsauksmes | Redakcija | Iesūtīšanas un lietošanas noteikumi | Pateicības | Reklāma | Palīdzi portālam! | FAQ | Ziņot par kļūdu
Portāls daudzpusīgam, ideālam cilvēkam. No nopietnības līdz humoram.
Feini! neatbild par iesūtīto darbu un informācijas autentiskumu un avotiem. Aizliegts izmantot informāciju komerciālos nolūkos © 2001-2007 Feini!. All rights reserved.
webdesign by odot | code by valcha
load time 1.8 sec