X

Feini!
Reklāma

 
LITERATŪRA
Neizdotās grāmatas
Humors un satīra
Dzeja
Īsrindes
Pasakas
Proza
Stāsti
Raksti
Neklasificēta jaunrade Valters Bergs
MĀKSLA
IZKLAIDE
INTERESANTI
Autori
Arhīvs
Feini! čats (online - )
Aktualitāšu arhīvs
Feini! iesaka apmeklēt
 
 
 
     

LITERATŪRA

skatīt visu
Autori | Kristiāna | Neizdotās grāmatas | Liktenīgais pagrieziens |
1.nodaļa - Liktenis vai šaušalīgs pārbaudījums?
 
Ievietojis: smaiidiigaa |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija


Kā katru pēcpusdienu pēdējo gadu laikā arī tobrīd Enija devās pie krustmātes pakaļ mazajam brālim. Tās varēja saukt gan par Enijas, gan Džo otrajām mājām, kur jebkurā diennakts stundā viņi tika laipni gaidīti. Krustmātes vīrs pelnīja labi, kā arī vienmēr bija mēdzis uzskatīt, ka sievietes vieta ir mājās, tāpēc savai sievai bija palūdzis ņemt to vērā. Viņas krustmāte bija gara auguma sieviete, bet šis fakts tāpat nekad nebija apturējis viņu vilkt augstpapēžu kurpes, mati vienmēr viņai bijuši ogļu melnā krāsā un garumā līdz muguras lejas daļai, acis - zaļganzeltainā krāsā un smaids tik plats, ka stiepās līdz ausīm,ko katru dienu Enijai bija prieks redzēt.
Palīdzējusi māsīcai ar algebras mājas darbu, Enija paņēma Džo pie rokas un atvadījās no visiem. Aukstais un lietainais laiks ārpusē nemaz neliecināja par vasaras drīzo tuvošanos. Lietus sāka līņāt tik stipri, ka Džo knapi spēja tam turēties pretim. Lai ātrāk nokļūtu mājās, Enija pacēla brāli rokās un centās turpināt virzīties uz priekšu tādā pašā tempā kā iepriekš. Apgrūtināja vien kurpes, kas berza. Nopurinājusi slapjās, samirkušās virsdrēbes, Enija atslēdza dzīvokļa durvis. Aukstās lietus lāses, kas bija sakrājušās priekšējās matu šķipsnās, lēni tecēja pār vēja apsārtušajiem vaigiem, un, tik tikko no šalles atbrīvotu, siltu kaklu. Pirkstu galos bija iezagusies vēsuma dzirksts un to locītavas pat nedaudz iesāpējās, kad Enija paņēma slotu grīdas uzkopšanai. Māte mājās ieradās vēlāk un Enijai noteikti pirms tam bija jāpaspēj parūpēties par mājokļa kārtību, kā arī vakariņu pagatavošanu, lai mātei tas viss nebūtu jādara pēc smagas darba dienas.
Vakariņas smaržoja burvīgi un to smarža vēl vairāk veicināja apetīti. Kuņģis sāka runāt savā burkšķošajā valodā, taujājot pēc ēdiena, taču ģimenē bija ierasts ēst visiem kopā, tāpēc kamēr māte devās nomazgāties, Enija pavadīja laiku pie datora. Džo sekoja līdzi katrai datorpeles kustībai, kamēr Enija vienaldzīgi aplūkoja sava e-pasta un sociālo portālu jaunumus. Viņam pie datora tika atļauts tik vien kā spēlēt spēlītes vienā mājaslapā. Māte jau tā bija diezgan skeptiski noskaņota par brāļa tik agro "kontaktu" ar datoru, tāpēc laiks pie tā viņam bija ierobežots, kā arī spēļu izvēle.
"Bērni, paēdīsim!" māte uzsauc no virtuves Džo un Enijai.
Lai gan stāstot par savu aizvadīto dienu māte bija lielā sajūsmā un smaidīja vienu no platākajiem smaidiem, kas pēdējo gadu laikā reti, kad tika manīts viņas sejā, Enijai šķita, ka kaut kas ir citādi. It kā māte kaut ko slēptu. Džo, kā jau allaž, paēda visātrāk un skrēja, cirtainajiem matiem plīvojot, uz viesistabu pie televizora, kur gaidīja vakara multfilmu. Cirtainie mati viņam bija no mātes - arī viņai tie mūždien tādi bijuši. Kad Džo mazā galva nozuda Enijas skatienam, viņa pagriezās pret māti un palūkojās pretim viņas starojošajam skatienam, lai beidzot pajautātu kas patiesībā ir noticis.
"Man sen vajadzēja tev to pateikt," māte iesāka, palūkodamās ārā pa logu uz lēni krēslojošajām ielām.
Sarunas sākums Eniju pārbiedēja gandrīz līdz nāvei.
"Nejau tētis," Enija savā prātā lūdzās.
Māte redzēja viņas neizpratnes pārpilno skatienu, tāpēc viņa vēlreiz palūkojās ārā pa logu uz tikko iedegtajām laternām un, pagriezdama acis pretim Enijas izbīļa pilnajam skatienam, ar vieglu nopūtu turpināja iesākto.
"Enij, es zinu, ka tev šeit ir draugi un ka dzīvojam šeit visu tavu mūžu, bet mums būs nepieciešams," māte nepaspēja pabeigt savu sakāmo un palika pusvārdā.
"Pārvākties," Enija sacīja pavisam sastingusi.
Enija nevēlējās izrādīt histēriju, bet asaras pašas no sevis sariesās acīs, seja kļuva karsta un pietvīka viegli sarkanā tonī un kakls bija paralizēts kamola dēļ, kas tur bija iestrēdzis un neļāva bilst ne vārda. Enija nekustīgi sēdēja un lūkojās mātes tumši brūnajās acīs, kas pauda te žēlumu, te nesapratni. Mātes roka vēl ciešāk saņēma viņējo, apkārtējās skaņas izgaisa un Enija bija ierauta kādā klusuma pārpilnā telpā, kurā spēja vien dzirdēt mātes balsi. Mātes balsi, kas Enijai vienmēr šķitusi pārlieku maiga un simpātiska.
"Es zinu, mamm," Enija galvā atbildēja brīdī, kad māte viņu mierināja, sacīdama - viss būs kārtībā.
Tā vietā, lai Enija izrādītu cik ļoti nepārliecināta viņa ir par šo lēmumu, kaut kas viņā lika piekrist šai domai. Abām tāpat nebija viegli un meitene cerēja, ka māte visu ir labi apdomājusi.
"Bet tas taču ir tēta dēļ, vai ne?" kamols, kas iepriekš gluži vai smacēja Eniju, nu bija pazudis.
Mātes skatiens atkal pievērsās laternām ārpus loga, kas apspīdēja ietvi blakus daudzdzīvokļu namam pretim mūsējam. Viņas acis palika tik stiklainas, ka tajās varēja manīt loga atspulgu un blāvās ielu laternu gaismas un Enija secināja, ka neapzināti trāpījusi vājākajā punktā. Redzot mazo asaru lāsītes, kas tecēja pār mātes vaigiem te no vienas, te - otras acs, dzirdot smago nopūtu, kas viņai vienmēr bijis kā mierinājums grūtos brīžos, jūtot viņas neaprobežoto vēlmi saņemt sevi rokās un neraudāt, Enijai vairs nebija vajadzīga atbildi, viņa zināja - tas ir tēva dēļ.
Džo bija atgāzies dīvānā pretim televizoram. Viņš bija izstiepis kājas un atgāzis vēderu. Viņa mati bija pelēcīgi blondi, gluži tādā pašā krāsā kā Enijai un acis - lielas un apaļas kā pogas. Enija tik ļoti mīlēja savu brāli, ka apzinoties riskus, kas varēja notikt, paliekot dzīvot šeit, secināja, ka tādēļ vien ir gatava aizbraukt. Smagi nopūzdamās, viņa iegūlās savā mīkstajā, ar raibu, puķainu segu apklātajā gultā un pārlūkoja istabu, lēni pārlaižot skatienu pār katru stūri - lietām, kas tur atradās. Enija pavērsa skatienu uz griestiem un aizvēra acis.
*
Nedaudz uzmundrinājusi sevi ar karstu vakara dušu, kas bija nepieciešama pirms miega. Es noslaucīju aizsvīdušo spoguli un uzlūkoju savu atspulgu tajā. No slapjajiem matiem drīz vien sāka pilēt mazas lāsītes, zem acīm iekrāsojušies tumši loki gan bezmiega, gan skropstu tušas dēļ.
Uzvilkusi vismīļākās treniņbikses un mīksto kokvilnas džemperi, apsēdos pie datora, lai aplūkotu e-pastu. Tajā bija dažas nenozīmīgas vēstules no klasesbiedriem un skolotājiem, kas saistītas ar skolu, ne personīgajām lietām.
Sveika, mīļā! Kā iet? Kā pa skolu? Es vēlos tevi satikt!
Sevi tik dusmīgu neatminos sen. Tas bija tikai laika jautājums kad pirksti sāks spiest klavieru taustiņus un atbildēt uz šiem pāris teikumiem, kas spēja saniknot līdz baltkvēlei. Es dusmās sacīju skarbākos vārdus, ko tobrīd spēju iedomāties. Ķermeni pārņēma nelielas trīsas gan no dusmām, gan bailēm par to, kas var notikt. Nepārlasījusi vēstuli es to nosūtīju un aizvēru e-pastu.
Ielīdusi zem segas es klusi šņukstēju un skatījos telefona ekrānā cenšoties saņemties, lai piezvanītu Elizabetei. Viņa vienīgā bija tā, kas būtu sapratusi.
Klausulē ilgi sauca, viņa noteikti gulēja, taču tad miegaina balss kaut ko klausulē nomurmināja.
"Eli, vai dzirdi? Kā lai es tev to pasaku?"
"Hey, runā. Kas noticis?" draudzenes balss izklausījās satraukta - viņa noteikti uzrāvusies sēdus gultā.
"Es pārvācos. Pavisam drīz. Bet ļaunākais ir tas, ka tētis sācis par mani interesēties," es apvaldīju raudas.
(25.08.2017)
 
Prozas, stāstu, rakstu u.c. novērtējums. Kopvērtējums - 8
Balso arī Tu!
Gramatika, sintakse - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 8)
Izteiksmes līdzekļi - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 8)
Doma, saturs - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 8)
- balsot ar vērtējumu zem 4 vai ar 10 var tikai, ierakstot "viedoklī" pamatojumu.
Tavs viedoklis:
Niks:*
Tēma:
Komentārs *
Lūdzu ievadiet kodu *
Noteikumi komentējot
 
 

DISKUSIJAS

skatīt visu
Jaunrades čats
bez smecera (20.11.2017, 14:27)okLjurbenjaaks (viesis) (20.11.2017, 13:01)baigi ilgi jāgaida. ja basīte brauks, tad es arī. tu vēl atgādini to datumu! ka neaizmirstam. :Dbez smecera (18.11.2017, 17:53)Vēlos uzaicināt FEINI un līdzjutēju saimi uz savas dzejoļu grāmatas "Laika zvans" atvēršanu š.g. 9. decembrī 15.00, Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 17A kafejnīcā/grāmatnīcā "SPIIKIIZI".
 
 

IZKLAIDE

skatīt visu
SmS pantiņi
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
Interesantas bildes


Kā aizvietot lamuvārdus darba vietā? /Krievu valodā/
 
 
Fotomāksla

Lidonis1
 
 

INTERESANTI

skatīt visu
Dienasgrāmatas
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
 
 
Vieta reklāmai:
 
 
Šodien: 177 Kopā:4552133

 
 
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Par Feini! | Atsauksmes | Redakcija | Iesūtīšanas un lietošanas noteikumi | Pateicības | Reklāma | Palīdzi portālam! | FAQ | Ziņot par kļūdu
Portāls daudzpusīgam, ideālam cilvēkam. No nopietnības līdz humoram.
Feini! neatbild par iesūtīto darbu un informācijas autentiskumu un avotiem. Aizliegts izmantot informāciju komerciālos nolūkos © 2001-2007 Feini!. All rights reserved.
webdesign by odot | code by valcha
load time 0.0 sec