 (www.feini.lv) |
| venija : rudens I |
| Visvairāk man tevis pietrūkst pusdienas laikā, kad frikadeļu zupa lēni dziest uz galda, un omulīgā sieviņa no kafejnīcas tipina pakaļ izēstajiem traukiem. Kad rīta apnikums pārgājis un vakar nogurums vēl nav sācies. Kad tā vien gribas paņemt mobilo telefonu, veikli uzspiest septiņzīmju, nē, piedodiet, septiņzīmju numuru, kam priekšā jāliek 2 un viegli iešņukstēt aukstajā elektroniskajā klucī- mīlu tevi. Bet zupa dziest un sieviņa novāc izdzerto kefīra glāzi. Pusdienas pārtraukumi- īsi un ēdiena pilni. varbūt pat pārāk. Eļļas burbulīši peld pa manu zupu, un es sāku spēlēties ar 3 frikadelēm. Te šķiet laiks ir apstājies – aizvien biezās stikla glāzes un alumīnija dakšiņas, nemainīgā trauku sieviņa, pulkstenis, kas allaž rāda bez 25 minūtēm 3 un zaļa egle tieši priekšā ēdnīcas logam. „Šorīt iestājās rudens,” nosaka trauku sieviņa un uz mana galda uzliek kefīra glāzi un dzeltenu salvetīti, „Būs drēgni un skumji.” Tu nezvani. Un es arī nē. Trauku sieviņa novāc atlikušos. |
| (01.10.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |