rudens noskaņās zeme tērpjas
koki skumji grimst vakara ēnās
cilvēku sejās nogurums,
bet es smaidu, zinu-tas sākums
lapu zaļajās dzīslās degs sārtums
tās mulstot kā sārtvaidzes skuķes
laižoties dejā zemei kļausies
jautāju tev - vai ļausies
skumjām kaut brīdi ienākt sevī
vai ik mirklī meklēsi prieku
dodot citiem, kā liesmu iededzot svecē
ne nabags, bet bagātāks tiekot
30.09.2006
|