 (www.feini.lv) |
| Klusais mīlētājs : Es neciešu rozes |
| Ziedošās ievās no mīļās es slēpjos. Kā viņas smaržo, smaržo - kaut dej! Lai baltajā vilnī sniegbalts es tērpjos - Atrod tā mani un laimīgi smej. Skauj mani, mīļā, es glāstīšu; Skūpstīšu, čukstēšu, stāstīšu..! Ceriņu krūmā, notupies gaidu, Tikšanās mirklis tālu vairs nav. Ieraugot viņu, nevaru - smaidu, Mīļā priecīgi saka man - čau! Skauj mani, mīļā, es glāstīšu; Skūpstīšu, čukstēšu, stāstīšu..! Skurbais jasmīns sedz debesjumu, Jaukajai pēddzinei skatienu liedz. Tomēr, par lielu man pārsteigumu, Viņa caur zariem man roku sniedz! Skauj mani, mīļā, es glāstīšu; Skūpstīšu, čukstēšu, stāstīšu..! Pie rožkrūma košā kā apburta stāv, Neredz tā mani, bet lūkojas ziedos. Jau saulrieta stari pamazām blāv, Dievs, vai kādreiz prātu man dos..? |
| (23.10.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |