( ...iz “O.M.© arChīva” )
* * *
Rau, Brāl, kā rudens rozi rasa,
No salnām cenšas sargāt, sedzot,
Bet - roze rasas lāsēm prasa,
Vai tiešām salnas tās jau redzot?...
Jo - rudens roze vēlas brīvi,
Par spīti ziemeļvējam ziedēt:
Tās lepno, pilnplaukušo dzīvi,
Pat sniegputenis nespēj biedēt...
...
Rau, Brāl, kā rudens rozi košu,
No pārsteigumiem ērkšķi sargā,
Bet - rozei šķiet, ka pārāk drošu,
Tās krāšņumu skauj sardze bargā.
Jo – rudens roze vēlas ziedēt,
Dēļ prieka, nevis darot sāpes:
Ne asiem ērkšķiem kādu biedēt,
Bet plaukstot remdēt dzīvotslāpes.
...
Rau, Brāl, kā rudens roze salā,
Arvien vēl krāšņa zied un stalta,
Kad Tavas Dzintarjūras malā,
Klāj sarma kāpas, sirmi balta...
* * *
~ vēlā oktobrī, 2006. |