 (www.feini.lv) |
| Ontūns Mazpusāns : Ir tā, kā ir. |
| ( ...iz “O.M.© arChīva” ) * * * Dvēsele. Atvērta visādiem vējiem ~ Pasātu laipnībai, orkāniem spējiem, Vakara inercei, rītausmas brīzei ~ Vaļā. No pekles līdz Paradīzei. Sirds. Allaž gatava atdot un saņemt ~ Neprasot, kurš kaut ko vēlēsies paņemt, Nezinot - pietrūks vai aumaļos, plūstot ~ Allaž. No atdotā briestot, ne kūstot. Domas. Kā stumbrs, vīnstīgām svētīts ~ Sajūtām, nervozi trauslām - kad vētīts, Iztirzāts, fragmentēts, sapluinīts vārdos, Krāvums tiek, domājot salāgots zārdos. Pasaulē būšana. Cilvēkos iešana ~ Sarunas nopietnas, nereti – smiešana, Dodot. Un saņemot, dažkārt, ar paldies, Ņēmēja paviršu smīnu: “Tu maldies.” Dzīve. Ar Dvēseli, sirdi un domām ~ Izrāde mūžsena, patiesām lomām, Tēlotā īstumā smīnot par maldiem, Statistu suflētiem, šķietami saldiem. Patiesums. Kuru kā brīnumu meklē, Mūžīgi. Pasaulē, debesīs, peklē ~ Atrasto, vērtētu sirdī un vārdā, Lāgojot Dvēseles Mūžības zārdā. * * * Vēl šis/tas = O.M. blogā: http://ontuns-m.blogs.lv |
| (28.10.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |