Es veros aizvērtiem plakstiem uz mums
Un rodas man kārtējais jautājums.
Cik tālu mēs iesim?
Cik daudz viens otram sniegsim?
Nekad dzīvē tā neesmu jutusies es,
Ar Tevi kopā kā uz paradīzes.
Katra doma pie Tevis man klīst,
Nav no svara, vai ārā spīd saule vai līst.
Ik mirkli es gribētu ar Tevi sagaidīt,
Lai nekad Tev nenāktos mani pavadīt.
Es nesaprotu kā tas var būt,
Ka mana sirds kaut ko tādu jūt. |