Trakajā ikdienas steigā es esmu pazaudējusi sevi.
Visu, kas agrāk likās tik skaits uz svēts.
Ja vien kāds man varētu pateikt,
Kurā rindā no manas dzīves domraksta meklējama patiesība
Nevis savtīgi meli viltota smaida ietvarā.
Dienas ierāvušas mani savā rīklē
Un atņēmušas man maigumu, pasaules mīlestību.
Minūtes, sekundes rit…bet aizmirsušas mani paņemt līdz.
Es esmu iestrēgusi laikā.. dienās.. minūtēs.. sekundēs.
P.S. Tā es jūtos dotajā mirklī. Varbūt rīt būs savādāk…?…??
28.01.2004 |