 (www.feini.lv) |
| Jānis Čupiņa : Māt! |
| Māt! Cik reizes tu man teici stāt. Cik riezies nācās mani rāt. Un ko tik nenācās mums pārrunāt. Tu mācīji man mīlestību. Cieņu, pieklājību, pateicību. Bet es tik izcēlos ar palaidnību. Es apbrīnoju tavu izturību. Kad tu mani pa dzīvi stūmi. No manas spītības bij’ tikai dūmi. Un tas nu ir tā mazliet drūmi. Jo nezāle bij’ spītības krūmi. Paldies! Paldies, ka neesmu es izlaidies, Paldies, ka pieredzē tu dalījies, Es ceru tu manī nevilsies. |
| (01.02.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |