 (www.feini.lv) |
| Jānis Čupiņa : Nesamin dzejnieku |
| Es guļu uz zems, ar visu savu būtību, Gulēt un domāt tajā neredzu grūtību. Es esmu dzejnieks uz zemes, Un kabatā man karameles. Jā! Es uzskatu sevi par dzejnieku, Un tamdēļ neskaties uz mani kā nieku. Mēģini mani saprast ja vari, Es te guļu un gaidu pavasari. Nāc! Gulies man blakus, Mēs sacerēsim darbus trakus. Nē? Tu negribi? Tu mani par traku uzskati? Traks, tas ir skarbi, Par dzejnieku tā runāt nav labi. Tu, vīrieti ar dobermani! Uzmanīgi nesamin mani. Mans draugs Žani, Uzmanīgi tu gandrīz samini mani. Tu neredzi manā gulēšanā prieka? Beidz! Vai, arī mani ķers trieka! Es lūdzu! Nesamin mani. Es te guļu un gaidu pavasari. |
| (28.01.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |