tavā klēpī es galvu atbalstu..
cik savādi, tāds miers
tavi pirksti, tik viegli,
caur maniem matiem slīd
tu klusēdama pateic tik daudz,
daudz vairāk, nekā es dzirdu
kā baltas klavieres,
dvēseles simfoniju.
sajūtu.. ik katrā pirkstā sirds pukstu
pēc manis kas sauc..kā lūgdama
uz rokām ņemt.. un nest
bezgalīgi.. līdz gurstu.. |