 (www.feini.lv) |
| Arturs M_ : Atpazīts, sāpināts, atraidīts |
| Negribu domāt, Atmiņās grimt. Negribu raudāt, Asarās slīkt. Nevēlos to, ko sen tev jau lūdzu. Tagad ir savādāk, Tagad jau sāpīgāk. Laime apiet mani ar deviņiem līkumiem. Nelaime atnāk pat ar sīkumiem. Nojauta mana ir spēcīga, Bet kādu dienu tā varētu kļūt niecīga. Nenosodi, Nesāpini, Nenododi - mīli! Mīli tā kā pēdējo reizi šajā dzīvē, Sargā tā kā pasaules stiprākie vēji. Nekrīti, bet turies. Vienalga kā, bet pa dzīvi kulies. Turies pie manis, Kaut ar visu spēku. Kulies kaut kā, Kaut vai ar mīlas dēku. Nevienam nav tiesības nosodīt kādu, Nevienam nav varas pavēlēt tev. Katrs dzīvojam tā kā mākam. Visu, kas uz sirds, otram sakām. Saki arī tu, ko jūti! Neslēpies aiz stiprās sienas, Nenorobežojies! Tā nebūs labāk, Kaut gan, kas to lai zina? No otras puses - Tā ir drošāk, Nekā būt: Atpazītam, Sāpinātam, Atraidītam. |
| (22.02.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |