 (www.feini.lv) |
| Ontūns Mazpusāns : Nu - tā nekas! (t.i. – galīgi NEKAS) |
| (...iz “O.M.© arChīva”) * * * Nekas es neesmu, no tiesas: Pat vārīts vēzis (čaulā sārtā), Prot labāk sargāt savas miesas, Par mani, savdabīgā kārtā... ... Neko es negribu - tik mieru: Kā pele - slazda lēto sieru, Kā muša - svaigu mušpapīru, Kā bomzis - pufaiciņu tīru, Kā korķis - sānos korķuviļķi, Kā saldummīlis - sāļu siļķi, Kā mustangs - laužņu dzelžus mutē, Kā brīvi krītošs - lai šo stutē, Kā sniegavīrs - lai saule silda, Kā svešos - pieminekļa Milda, Kā politiķis - kompromatu, Kā pavārs - zupas katlā matu, Kā klauns - lai nodeg cirka ēka, Kā Ādams - tālāk būt no grēka, Kā Ieva - prom no Paradīzes, Kā aristokrāts - lūku vīzes, Kā ābols - tārpu serdes vietā, Kā bezzobis - kost maizē cietā, Kā varoņtenors - mēmu dziesmu, Kā manuskripti - kāru liesmu, Kā dakstiņjumti - vētras brāzmu, Kā krēslas stunda - rīta blāzmu, Kā pastnieks - niknu suni sētā, Kā gladiators - sāli rētā... ... Nekas nav svarīgs, paliekoši, Nekas nav absolūti droši, Nekas nekad nav garantēti, Pat – vārdi (šādi savirknēti). ;) * * * |
| (13.02.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |