( iz “O.M.© “arChīva” )
* * *
Vai sēžu es uz datorbeņķa,
Vai arī - plītēju iekš šeņķa ~
Ik katru brīdi lūdzu Tevi,
Lai klausi mani: mīli sevi.
Ap notīm krāmējos, bez jēgas,
Lai atmūķētu nošatslēgas,
Un dziesmu rakstītu par Tevi,
(Pie reizes - neaizmirstot sevi).
Es varu iet un varu stāvēt,
Uz grila šašlikgaļu žāvēt,
Ar bairīti to māgā locīt ~
Grib mani pašpārmetums mocīt:
Par to, ka pārāk reti saku,
Tev vārdus, kurus allaž gaidi:
"Klau, mīļā - paņem manu maku,
To fiksi iztukšo un - smaidi!”
Uz Floridu brauc, pasauļoties,
Vai - kokteiļbārā uzsaukt proties,
Iz maka (mana) visiem šņabi ~
Tas, jādomā, būs baigi labi!
* * * |