 (www.feini.lv) |
| g.a.s. : laiks laikā |
| viņa spēja nolēkt no jebkuras mājas. jebkura augstceltne nevarēja kļūt gana augsta, gana biedējoša vai apturoša viņai. kādas trīs vai septiņdesmit un trīs reizes dienā, apmēram šādās amplitūdās varēja iekļaut ikdienas mēģinājumu skaitu. nav jau tā, ka viņa kāptu pa kāpņutelpām no viena pakāpiena nākamajā, ar acīm uz augšu un netrīcošām rokām uz margām, jo augstāk, jo spēcīgāk tajās tveroties. margas šeit nav nekāds patvērums, tās sevi apstāvējušas ar dažādiem iespējamiem vīrusiem un nedaudz miljardiem, miljardiem putekļu. apstāvējušās. nav jau tā, ka viņa tā darītu. sestais stāvs. ķirurģijas nodaļa, no gultas nav ļāvis celties. viņš bija atnācis apskatīties vakardien. kā klājās - vai kaut kas nav nepieciešams - kas jauns - nesāp dikti - būs jau labi. neļāva celties, vēl ne, pat pēc avīzēm noskrēja pats lejā uz pirmo stāvu. lifts nedarbojās, vai arī tas ir nesaprātīgi ilgi jāgaida. atnesa krustvārdu mīklas ar nejaušu, nedaudz vainīgu un samulsušu smaidu, vienā vaigā dziļāk. viņa leca un leca no jauna - neprātīgā tempā, nessaskaitāmi daudz reizes, neviens tik nespētu izturēt un viņa arī... un viņa arī to zina. nekam nevajadzētu cilvēkus atturēt no mēģināšanas - viņa klusi teica no savas augšlūpas savai apakšlūpai. viņš spēja pazust bez skaņas, it kā nekad nebūtu atnācis, kad nekas par to neliecina viņa atkal grib dzīvot. |
| (16.03.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |