 (www.feini.lv) |
| Cinderella : Gaismā palikt |
| Tur, senā ielejā grimst sidrabotas birzis, kur zaru lūzumi rep mēmos sāpju saucienos, kur mani putni laimē vija ligzdas un vēroja tās birztam smagos putekļos. Vai... sidraba pelniem pilni virši... Lai! Tu un es. Lai UN mums milzt kā tilts. Lai izdziest ceļš aiz manis tā kā tumsa zūd, kad ataust rīts! Es gribu tikai to, kas tālāk stīdz. Tavs smaids ved mani stāvās kraujās – es ļaujos! Es ļaujos! Tā mirkļa dēļ, kad klusā kapelā es piedzīvoju Tevi lūgšanā, es biju plūstošs, dzeltens vaska strauts, Tu – silta zelta Gaisma pāri man. Es zinu, sastingt nedrīkstu, es plūdīšu, – kur Tu. Mans tilts ir vertikāls. Tik Tavā spēkā tuvojos TEV, Dievs. |
| (20.03.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |