Pazust pavisam
Koku galotņu čaboņa rimst
Iespīlēties nekurienē pa klusam
Nebūtībā zemapziņa klimst.
Čau, draugs- kad kāds tā no sirds mani sauks;
Svētlaime nospertā, nozagtā, piesmietā-
Muļķe- ne tam atdevies
Izrauta sirds, pretīgi asiņojošs trotuārs, vai tu- mans ceļš pa kuru man jāiet?
Nozust.Skan kā debesu gamma
Izgaist. Kā debesu ieejas karte
Neeksistēt- kā debesu VISA
Nedomāt- septītās debesis.Pašas personīgi. |