 (www.feini.lv) |
| Baiba Jaunzema : mana daba |
| Es esmu sarežģīta, bet ļoti laba. Dziļa un neizprotama – tāda ir mana daba kā visbiezākais mežs, kas man pašai svešs. Es sevi pat nepazinu, bet varbūt mani Tu vairāk iepazini par mani pašu, kad sajuti sev tuvu manu silto dvašu un dzirdēji čukstus pavisam klusus: - Es esmu kā stirna izbijusies svešā meža malā maldījusies. – Tad ar stiprinošiem vārdiem man saudzīgi sirdi skāri un teici: Es zinu, ka Tu to spēj, ka Tu to vari... To dzirdot, Ar kādu spēku, kādu varu (Es nezinu no kurienes tas nāk un rodas un uz kurieni iet un dodas.) un ar kādu sparu es metos cīņā kā uz dzīvību un nāvi par patieso ceļu atpakaļ uz sevi. |
| (25.03.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |