 (www.feini.lv) |
| Ontūns Mazpusāns : Bļitkotājpastāstiņš. |
| ( ar asti ledū & šprotēm ) ( Iz “O.M.© arChīva” ) * * * Sēž kaķis līdzās bļitkotāja kastei, Līdz - ledus cieši piekniedējas astei: Šis, aizmirsis par asakaino 'zaci', Uz krasta pusi tramīgi met aci... Tad - iesāk ņaudēt (nebalsī) par salu, Iekš kura varot fiksi dabūt galu, Ja bļitkotājs, kurš atnācis ar kasti, No ledus spīlēm nepestīs šim asti. Bet žibulētājs - blašķi patukšojis, Un pāris stundas (bešā) nokūkojis, Snauž, autopilotā, ne žibulēdams ~ Uz bļitku kastes rumpi balansēdams. Sāk uzpūst mērens vējelis (no krasta) Ņaud kaķis skaļāk: abiem būšot basta! Ja ledus lūzīs – aizpūtīs pie somiem, Vējš pūkaino un copmani (bez lomiem)! Sals bļitkotājam 'adatot' sāk kājas, Un snauda sapnī norēgojas mājas ~ Šis lec no kastes augšā, apkārt skatās, Un – kaķi redz, kas (ņaudot) stresā kratās. Ņem ‘vergu’ copmanis un ledu kapā, Līdz – kuplā aste, sasalusi tapā, Tiek 'izcemmerēta' no slazda spīles ~ Uz krastu aizož kaķis – viena vīle. Tam pakaļ čāpo bļitkotājs (bez loma), Kam galvā lēnām noklārējas doma: Tiks mājās – šprotu bundžu vaļā mūķēs, Un (divatā ar kaķi) vaigos stūķēs: “Daudz feināk copējas no ledusskapja: Ne aste (kaķim) salst, ne vilna slapja, Ne rumpis (pašam) snaužot jābalansē ~ Vien - pāris bundžas šprotu jāfinansē!...” * * * |
| (22.03.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |