 (www.feini.lv) |
| Lāčuks : Ceļš |
| Es ceļa malā apstājos... Un pārvērtos... Man bail uz priekšu soli spert. Es saulei acīs skatījos... Un pārvērtos... No krustcelēm es baidījos... Un nosalu... Man grūti pāri dubļiem brist. No debesīm es novērsos... Un nosalu... Dzeloņdrātēs sapinos... Un noskumu... Nav ne jausmas, kur man iet. No ceļa zīmēm novērsos... Un noskumu... |
| (05.04.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |