 (www.feini.lv) |
| Arturs M_ : Jāņu vakars |
| Aiz loga tik savāda, drūmi blāva debess, Kas negaidīti uzvijusies pasaulei. Tās acis mitras, nenoslaucītas Un aizsedz dziļas sāpes spogulī. Nekur vēl nelīst, bet ārā drūmi Sakurināti liesmaini ugunskuri. Ir Jāņu vakars un brīnums gaidāms, Kā toreiz pasakā, tik neaprakstāms. Nedrīkst šīs emocijas atstāt bez paraksta, Redzētais un izjustais, ir jāpieraksta. Par to kā virs ezera tik bāla gaisma Iegrima tajā un izgaisa. Bet apkārtnē gaiss kļuva vēsāks, Nemaz, nemaz nekļuva tumšāks. Tik mazi kukainīši gar manu logu sitās, Jo pie gaismas tuvāk tiekties tiem gribās. |
| (08.04.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |