Es vēlos būt akla pret cilvēku domām
Lai nekaļ tās mani izmisum’ važās
Es vēlos būt akla, jo viņi ir akli
Kā tumsā, viens otrā tie sitas un krīt
Es vēlos būt akla un krist līdz ar viņiem
Jo viņi ir kopā, kad viens otru gāž
Pār draudzības, naida un intrigu sliekšņiem
Tie grimst arvien dziļāk un citus velk līdz
Un es vēlos būt akla, lai reiz arī mani
Šai tumsībā nospiež un savieno
Izmisuma važas, bet kopā ar viņiem, kas domu saistīti nav
Jo vēlos būt akla, lai domas nekaļ važās...
Un vēlos neredzēt, lai važās saistīta tiktu... |