 (www.feini.lv) |
| Papakarla : Pēdējā svētība |
| Lūdzošs ubags pie mūra sienas Izstiepj savu kaulaino roku Līdz cilvēka pazemības dzīlēm Ar pieskārienu jaunavas krūtīm Pārgriezta melone un dzīves jēga Kur tu esi žēlsirdība Vaicā pie ielām pieauguši stāvi Kuru ēnainie acu skati Pavada ikviena soli Ikvienā dzīves stundā Kur tu esi žēlsirdība Kura kā traka suņa sirds Gaida savu pēdējo lodi Vai to pašu juta meži Kuri kliedza kad tos šāva Ar aizsietām acīm Rindā stāvot Gaidot kārtu, kura pienāk Ātrāk nekā to gaida Vai tiešām nāve ir tā vērta Lai to sveiktu ar ziediem Vienmēr ir pa vēlu Kā gaisma pret skaņu To noskrien kā rupucis zaķi Varbūt pēdējā cerība Pēdējā lode un aukstums Kas saldē tik nejūtīgi Ka paliek tik silti Līdz tu iekrīti aizā Un varbūt nebija par vēlu Bet ikreiz jau aizas gadās Un kājas nevēlas stāties Lūdzošs ubags pie mūra sienas Izgaist vējā kā tuksneša smiltis Paliek vien drēbju driskas Un nospiedumi uz jaunavas krūtīm Kuras kā nemirstīgas rētas Kā naža dūriens aknās Spēj izmainīt neko Kad sarūsē pēdējais nazis Un slepkavas ļenganā roka Tad brīva saule iespīd Caur baznīcas vitrāžas stiklu Un pasaule atdzimst no jauna Kā mazs bērniņš silītē Ar augšup paceltām rokām Lūdz lai to saudzē Tā ubags izstiepj roku Pret mirdzošo disko bumbu |
| (17.04.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |