X


Feini!
(www.feini.lv)
BemBya : Par to, kā nav, ir laime
Aiztrauksimies uz zilo jūru, kur debesis ne atšķirt no zemes. Kur viss tik tīrs un svaigs, nekādas pasaules emocijas neņemsim līdz, tikai tavas un manas. Ar laiku , lai pievienojas kāds, kuru nekad neesam zinājuši, bet kurš netraucē. Nebūsim ne diena, ne nakts, viss būs tikai tā kā sapnī – būs skaisti. Nebūs jālasa romāni, jo tas būs skaistākais romāns. Un augs briljantkrāsas puķes, tādas, kas liks pamosties visciešāk guļošajam.. vai tas lācis vai skudra. Un tur ir krāšņi tauriņi un lieliski dzidri avoti. Bet runāt nevajadzēs, jo viena dvēsele nedalās. Skaitļi, nē, to nav, tās ir tikai iedomas. Nav arī bezgalības. Viss ir vakumms! Tās arī ir iedomas. Bet nav nekā, arī iedomu nav. Ir tikai mūsu emocijas. Pati skaistākā lieta, ko zinu – uzticība un pārliecība, ka tu esi vajadzīgs, ka tu esi atbalsts. Tā var izpausties kā draudzība, pēcāk kā mīlestība. Draudzība vienmēr ir mīlestība. Mīlestības ir tik dažādas un tik vienādas. Taču tas jau arī vēl nav viss. Beigu beigās viss ir bezgalīgs un dziļdomīgs. Viss ir iedoma. Varbūt arī pārdomas. Fantāzijas, nepiepildītas cerības, un vēl un vēl dažādu brīnumskaistu lietu, kuras sāp, jo ir tik nepārspējami brīnumainas, ka aiz saviļņojuma tava sirds plīst un tu domā, ka esi nelaimīgs, taču tā ir liela laime.
(22.04.2007)
DRUKĀT
Atpakaļ uz darbu