“Nevar izkrist no spēles, vienkārši var nokļūt uz citas skatuves, kas varbūt šķiet mazāk pievilcīga...”
Tas ir no vienas puses, grāmatās allaž raksta kaut ko galīgi aplam. Ir cilvēki, kuri no jebkuras spēles izstājas pavisam vienkārši, bet ir tādi, kuriem šī “izgāšanās” sagādā lielas problēmas. Pamatā tās ir bailes palikt malā, izstāties no spēles tikai tāpēc, ka kādam ir labākas kārtis, kauliņi un vēl tur nezin kas, nav godīgi. Nav jau arī, par to neviens nestrīdas, bet otra puse šim visam ir – māka palaist garām vienu, lai pienāktu kārta kaut kam vēl labākam. Ne vienmēr zaudējums nenozīmē uzvaru, tad arī bailēm nav pamata, ja vien pats tādu nerada...
02.08.2004 |