 (www.feini.lv) |
| Inese Liberte : Spēles ar bailēm. Astotā spēle “Sapnis rokā” |
| Tā arī reizēm notiek, ej, ej pēc mērķa. Dzenies pēc tā – kaut kā – un šoks. Iegūsti. Un nobīsties. It kā jau viss būtu kārtībā, dabūji, ko gribējās. Bet vai interesantāka nebija pati gribēšana? Labāk jau zīle rokās, nekā... bet te pēkšņi iegūsti abus. Un nezini, vai priecāties vai tomēr nē... Tā mēs spēlējamies paši ar sevi. Ik pa laikam prātojam, būtu labi, ja būtu. Kad tā arī kļūst, prātojam, vai tā ir pareizi. Cilvēks ir radīts ne pārliecībai un neveiksmēm? Vai mēs to paši izfantazējam? Lielas lietas paveic diži cilvēki. Bet pašā sākumā kas bija? Ne jau diženums sākas tā uzreiz, paradīti tas tiek iegūts. Un, ja bail pakāpties paugurā, tad par alpīnismu var aizmirst. Spēlējam spēli – ne tu īstā vietā, ne laikā – tā var apvainoties, bet, kad esi gan laikā, gan vietā, izrādās neīstais cilvēks... Absurds, bet arī uzvara tiek vismaz tiem, kas pēc pirmā raunda nav zem galda... 26.10.2004 |
| (19.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |