 (www.feini.lv) |
| Inese Liberte : Kastaņi kokā |
| Milzīgā kokā sēž Kastaņu pāris. Vēro no augšas pasaules ainas. Lejā, zem koka Guļ vecīt’s uz lāvas Un vēro kastaņus kokā No apakšas. Kastaņi kokā cēli, Spīdīgām brūnām mugurām. Acis kā pogas Un dzīvība rit pa dzīslām. Vecīt’s no lāviņas Noskirta vakar, Bet uzrausās atpakaļ Un nu vēro kastaņus. Acis, trīs acis skatās Ieplestām zīlītām. Kā tā var būt, Brīnās un šaubās, nesaprot. Milzīgā okā sēž Kasetņu pāris, Bet kastaņi nav dzīvi, Tie nevar skatīties... Lejā zem koka Guļ vecīt’s uz lāvas, Bet viņam ir dzīve prom. To neatsaukt un nedabūt. Pat kastaņi nevar tam palīdzēt. Tie skatās un ir kastaņi kokā... tikai. 26.10.2004 |
| (19.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |