 (www.feini.lv) |
| Kristofs Girgensons : Ventspils skūpsts |
| Rudens vakarsaules pielietas ielas klusas. Apkārt vecpilsētas mājas savā starpā runā. Aprunā mūs! Mēs ejam pa bruģi. Es izvairos Tava kārā skatiena! Un meklēju atbalstu bruģī, bet tas klusē. Nedod padomu. Mēģinu stāstīt Tev nebūtiskas muļķības! Bet... Tu mani alksti! To var lasīt Tavās kristāla mirdzuma acīs! Tu vēlies... Bet ko? Es... Alkstu un baidos Tevis! Vēlos un degu! Jau krītu kārdināšanā un saņemos! Un meklēju palīdzību bruģī! Bet tas klusē! Un tad..... Tu apstājies. Un mani pagriez pret sevi un tuvini savu seju! Arvien tuvāk, tuvāk, tuvāk... Un ir tas mirklis, kad saplūstam kopā! Vienā apkampienā! Vienā mazā Sekundes simtdaļas skūpstā! Kaunīgā, bailīgā, kaislīgā! Un zagtā liktenim, Skaistajai dienai noslēdzoties! Un mēs turpinām iet klusēdami, Sarkdami un kautrīgi, Kaislīgi, neuzvarami un uzvarēti, Meklējot palīdzību bruģī! Bet tas klusē! Un mēs turpinām iet klusēdami. Un laimīgi! Par tikšanos, par dienu, par visu! Un mēs turpinām iet... |
| (28.06.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |