 (www.feini.lv) |
| Lana Insberga : Sieviete pudeles atspulgā |
| Apkārt viss parādās dubultā, Reibums ir pārņēmis prātu, Sieviete pudeles atspulgā Vēl nesajūt sevī sātu. Dzer, ko vien vari, Tā tavas dzīves bauda, Krūtīs pašai ar sevi risinās kari Un pudelēs aizplūst nauda. Skaidrs prāts jau sen nav bijis, Tik iemalko no pudeles kakla, Vai saules spīdējusi, vai lietus lijis, Uz dzeršanu vienmēr tu čakla. Ja nespēj sev malku dziras gūt, Sāk trīcēt rokas un panika sākas, Tev atkal reibumā gribas būt, Pielikt pie lūpām – tik vien tās mākas. Bet nav ne piles un uztraukts tavs prāts, Un gribas kaut mazliet vēl „iešāut ribās”, Bet iztērēts viss, kas bijis reiz krāts, Un par velti tev nedod, ko gribās. No skaistās jaunās sievietes, Vien šķietami pelēka ēna klīst, No tava skaistuma bijās pat dievietes, Bet nu tik stiklains skatiens, Agrāk mirdzošo acu vietā, Pelēcībā zudušas tās Un pa tām – vien sāļas asaras līst... Satraukums, panika, kliedziens, Viss pazaudēts dzīvē, viss zudis, Mūžs noslīcināts grādos, Palicis tikai dzīves vilciens, Kurā esi tu un rūgtums un sāpes krūtīs. |
| (22.07.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |