 (www.feini.lv) |
| Gundux. Tūkstots mazu skudru : Dažādības III |
| Jā – te nu mēs esam abi atnākuši... Aiznaglotas durvis un izsisti logi - Ja tevi nelaiž pa durvīm – pasmejies – kāp kaut caur logu! Nē – es uz šejieni nākt negribēju! Kāpēc gan aiznaglot durvis, ja no logiem jūt caurvēju!/ Tā tagad stāvam pie sasistas siles, nē - es negribu skatīties Vējš dejo uz jumta čardašu! Ar to liesmu te labāk man nenākt – te sausu lapu, ka biezs! Ar uguni svelošo manī var arī tā māja aizdegties! Un ja degs un nodegs – kur gan tu mani vairs varēsi atvest? *** Pusnakts ir nositusi savu stundu Vien pūces var pūčot – tā ir pūču dzeja. Romeo un Julieta dejo uz balkona Tieši katru pusnakti – tā ir viņu deja! Caur mākoņu skrandām glūn mēness Viņam pusnaktī ir īpaša dziesma, Uguns pavardos gruzd savādāk, grib izlausties liesma! Guļu un vērojupusnakti – ar pusmiegu acīs... Žēl, ka tu savu pusnakti noguli, neredzi - Tā arī paliec pusnakti nezinot. Un tas kurš ir redzējis, Ak, ko nu – kurš tad tev savu pusnakti sacīs!? *** To akmeni krūtīs tu sasiti šķembās, Lai šķautnes šķīst un lai sāp... Kad asiņo sirdī, kā sadurti mieti. Un jūtas lai tekā, kā skudras izjauktā pūznī, Glābjot ko var, kad viss, kas glābjams ir lieki. Nepareizi mēs cilājam spārnus. Atvēziens neizdodas. Un cilvēks ir nogrimis dziļi, dziļi, Maldoties melnu akmeņu žūksnī. Tev – viss ir vienkārši. Es – palieku viena. *** Kārtaināsmiklas pīrāgu cepu Jūrmalas smiltīs bez pannas! Maisu un maisu...piemetu pāris asaru sāļumam Unpāris smaidu, kas palika pāri – nekad taču nevar būt par saldu! Dažus cerības graudus un esības noslēpumu Lieku pēdējo kā delikatesi. Tad bāžu jūrā cepties – temperatūra ir nu tieši tāda, kā vajag! Cepu cauru gadu – Ik pa brīdim atnākot pārbaudīt, kā manam pīrāgam klājas. Tad gad abeigās ņemu ārā un nesu mājās! Tevi pacienāšu. 23.08.2004 |
| (19.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |