prātam neaptverams
sirdij nenotverams
reizēm mēs smejam un skumstam,
bet reizēm domaajam..
un būtiibu kopā meklējam..
šī ir dzīves garša
kurā mēs esam un eksistējam
mēs spējam novertēt..
ik reiz, kad sāpe smeldz
un domas virmo ap citu
mēs spējam lūgt un saņemt
nožēlot un nīst,
bet patiesību neredzēt..
vai žēlot sevi, savas kluudas
lūgt un nozēlot ir drosme
atzīt un piekāpties
kļūdas
prātam neaptveramas
sirdij nenotveramas
mēs spējam..
18.10.2004 |