 (www.feini.lv) |
| Ligita Abramenko : Randiņš |
| Šķiet kautkur dzirdēju es tavu balsi, Tā kā manīju kad nāc. Tik neredzu es tevis paša, No acīm pazudis tavs tēls. Kur aizķēries tu ļaužu burzmā, Kad esi nodomājis nākt ? Jau tevi gaidu stundas divas, No domām paguris jau prāts. Beidzot redzu tavu stāvu, Beidzot ierodies tu pats.! Seju rotā varens smaids , Bet rokā līgo rozes kāts. Tu mani aplaimo ar skūpstu, Acīs pavīd spoža dzirksts. Tu apmulsini manu prātu, Bez ierunām tev dodos līdz. Nu gurdena es stāvu viena Pēc jauki pavadītas nakts Un atmiņā , kā spoža kvēle, Bieži uzzibsnī šis akts. |
| (31.07.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |