Vircava, tu bērnības upe mana,
Kas tiecas uz ziemeļiem.
Tavos krastos reiz purenes plūcu,
Tavos krastos reiz spēlējos.
Tu mana mīļā ,,jaunības upe,
Tu steidzies uz ziemeļiem.
Tavās ievās es laimi reiz jutu
Un mīlas skurbumu.
Vircava, tu manas dzīves upe,
Dodies uz ziemeļiem.
Es tavas dzelmes atspulgā veroties,
Tagad atmiņas šķetinu.
Vircava,tu mana norieta upe.
Tu vēl joprojām plūsti.
Tavos krastos es mūžībā aiziešu,
Bet tu skriesi uz ziemeļiem. |