šis klusums mani moka, plēš,
tāds stresains ezis domās sēž...
un dur,
un kaut ko bur -
tu esi?
kur?
un ja nu sagribās tev projām iet -
kur citas sugas puķes zied,
vai esmu vainīga, ka tevi gaidu,
ka tevi ieraugot es sirdī jūtu smaidu?
tev bail?
man arī!
ja trīci -
tad nenāc līdzi...
pie klusuma es pieradīšu,
dūraiņus saltumam saadīšu,
tukšumam pasaku pastāstīšu,
tā jau pāri plūstošo avotu -
ilgām pārpildīšu |