pa vējam savas domas sēju,
pelēcības saindēta,
ar pieri sienā skrēju -
kā vakar, šodien,
arī rīt,
jo ikdienības loze
katru dienu krīt
ko lauzīt galvu
sapņot acīm vaļā,
ar vēju rotaļājoties
skriet ziedu pļavā?
kā vienmēr ausīs katras dienas rīts,
kliegs vakars vientulības autā tīts
{tā tikai dzīves spēle
un katrs gaida lai tam izkrīt Džekpots}
ar vēja spārniem nestās domas dīgst,
pār akaci, kur apglabātas jūtas,
sēru vītols slīgst
ir vakars -
sirdī atkal līst... |