 (www.feini.lv) |
| venija : Par amoru un tā divām bultām |
| Sengrieķu mītos ir stāstīts, ka Amors vienmēr raida divas bultas - vienu viņai, bet otru viņam, jo tikai tā varot uz zemes un Olimpā valdīt mīlestība. Bet vai patiesi Amors vienmēr raida divas bultas? Vai pastāv iespēja, ka viņš iešauj tikai vienā sirdī? Sabojā to, sašķeļ, padara par neko, par elpu, kas tikko izpūsta no meitenes lūpām, par mākoni, ko vējš aiznesīs tālu prom, par putna spalvu, par debesmannā. Par debesmannā bez piena, par spalvu bez putna, par mākoni bez zelta maliņas, par elpu, kurai nav pret elpas. Par to pašu neko. Ko vispār domā mazais spārnotais vīriņš, laidelēdamies virs mums un izvēlēdamies, izlemdams likteņus mūsu vietā? Varētu viņa domu gājienu saistīt ar Karlsonu, kas dzīvoja uz jumta... viņam tā garšoja ievārījums maizītes, un tik reti viņš tās dabūja... Tā, pat ir ar Amoru - tik ļoti viņam patīk mīlestība, bet tik reti viņam izdodas iešaut īstajā mērķī... Amoram IR divas bultas. Viena tev, otra man. Es zinu, ka man domāto viņš trāpīja tieši mērķī - sirdī, bet tava šķiet ir vai nu nomaldījusies, vai arī brīdī, kad Amors šāva, viņam notrīcēja roka... Bilvēki nemēdz būt vieni, jo brīdī, kad tevi piemeklē nelaimīga mīlestība, atceries, ka plikajam vīrelim ir 2 lodes, un otra ir trāpījusi, kādam citam, kādam citam, par kura eksistenci tu varbūt nemaz nezini... 15.11.2004 |
| (19.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |