 (www.feini.lv) |
| Valerie : Mīlestība ir acumirklis |
| Mīlestība ir ļoti svarīga, jo bez tās cilvēka dzīvei nebūtu jēgas. Ja mēs nezinātu, ko nozīmē mīlēt, ko nozīmē rūpēties, uztraukties, domāt vienam par otru un palīdzēt viens otram, tad mūsu dzīve būtu nevis dāvana, kas mums tika dota, lai mēs mācītos un daudz ko saprastu, bet gan tikai un vienīgi eksistence, jo tad mēs nepazītu dzīves patiesās vērtības. Dzīvot, manuprāt, nozīmē just, mīlēt, darīt to, kas ir tuvs tavai sirdij, būt laimīgam. Dzīve, tāpat kā mīlestība, ir tikai acumirklis. Bieži cilvēks pat nespēj aptvert to, ka viņš jau ir kļuvis vecāks, nobriedušāks, ka viņam vairs nav visa dzīve priekšā, bet tikai kāda daļiņa no tās. Ar mīlestību ir tāpat. Gadās, ka vienu dienu tu mīli tik stipri, ka esi gatavs atdot dzīvību, gatavs ziedoties tā cilvēka labā, kuru mīli, bet jau otrā dienā tu jūti, ka esi pārvērties, ka tava mīlestība arī ir kļuvusi savādāka jeb arī tā vispār ir izgaisusi. Vissliktākais ir tas, ka tu neko ar to nevari izdarīt, jo sirdij nevar pavēlēt. Cik daudzi ir bijuši iemīlējušies cilvēkos, kas par viņiem nelikās ne zinis? Cik daudzi ir atraidījuši tos, kas viņus patiesi mīlēja, bet tad, kad saprata, ko zaudēja, bija jau par vēlu? Tas liecina tikai par to, ka mīlestība nāk un iet, ka nekas nav mūžīgs. Bieži vien tā pārvēršas tikai par draudzību, pateicību jeb vienkārši par pieķeršanos. Manuprāt, tas ir diezgan skumji, ja cilvēki ir pārliecināti, ka viņu mīlestība eksistēs vienmēr, ka tā nekad nezudīs, bet tad kādu dienu viņi pamostas un saprot, ka tās vairs nav un to nevar nekādi atgriezt. Protams, ir ļoti daudz mīlestības veidu, jo var mīlēt savu ģimeni, var mīlēt cilvēku, ar kuru tu gribi pavadīt visas savas dzīves atlikušās dienas, var mīlēt arī mūziku, dzīvniekus, dabu. Man liekas, ka cilvēkiem īstenībā ir bail domāt par to, ka viņi var pārstāt mīlēt kādu, kas viņiem ir dārgs, tāpat kā ir bail domāt par to, kādi viņi būs vecumdienās, kā arī par savu nāvi, taču, manuprāt, ja par to nekad nedomā, tad tas tevi var pārsteigt nesagatavotu. Es domāju, ka vienmēr ir jādzīvo tā, it kā šī būtu tava pēdējā dzīves diena, jāmīl tā, it kā šī mīlestība ir pēdējais laimes brīdis tavā dzīvē un nekad nedrīkst aizmirst atgādināt sev mīļiem cilvēkiem par savām jūtām, jo mirklis var pagaist un var gadīties tā, ka viņi to nekad neuzzinās. Kaut arī mīlestība ir ļoti svarīga mūsu dzīves sastāvdaļa, tomēr ļoti bieži tā sāpina, daudzi pat mirst tās dēļ, jo nespēj izturēt dzīvi bez sev mīļiem cilvēkiem, taču, kaut arī mīlestība nes sāpes un ciešanas, tomēr tā ir īsts brīnums, kas, varbūt ne uz ilgu laiku, tomēr atnes ļoti lielu laimi. Katram cilvēkam ir jābūt pateicīgam par iespēju just kaut ko tik jauku, tik cēlu un skaistu. Pat mīlestība, kas nav abpusēja var padarīt cilvēku laimīgu, jo bieži vien mums pietiek tikai ar apziņu, ka mēs spējam mīlēt, ka mēs to mākam. No vienas puses mīlestība tiešām ir acumirklis, jo jebkurā brīdī var iemīlēties vai arī pārstāt mīlēt, taču no otras puses skatoties, mīlestība nekad nezūd, tā vienmēr dzīvo mūsu sirdīs, tikai nāk un iet cilvēki, kurus mēs mīlam. 15.11.2004 |
| (19.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |