 (www.feini.lv) |
| Ligita Abramenko : Dzērāju lāsts |
| Bērns pie mātes glaužas klāt ,,Gribas ēst man mīļo,māt ! '' Bet to lielas dusmas māc, ,,Atkal tu te čīnkstēt sāc ! Labāk padodi man glāzi, Lai ieraut varu kādu lāsi.'' Tai acīs tizlis skatiens spīd Un acu vāki cieti krīt. Bet bērnam acīs sāļums riešas Viņš vēl ilgi,ilgi ciešas, Bet tad atkal glaužas klāt, ,,Ļoti gribas ēst man,māt! '' Un kad izgulēts ir dzērums, Sākas atkal lielais lērums, Bet bērns pie mātes atkal klāt ,,Iedod ēst man lūdzu,māt! '' Bet māte lielās dusmās vārās, Jo nav ko liet uz mēles kārās ,,Te kautkas uz galda bij, Še ņem garozu un rij;; Tāda ir tā dzīve sūrā, Kad prātiņš sagājis ir jūrā Un kad bērniem nākas ciest Apkārtējos dusmas briest. |
| (17.08.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |