 (www.feini.lv) |
| Zora : mazās lielās lietas |
| Pārcilāju vecās vakardienas un noklusušos svētkus. Un ir bijis tik skaisti, tik sāpīgi un nožēlas pilni. Ceru, neatkārtosim vecās kļūdas un mīlēsim stiprāk un patiesāk. Ceru, iesākto pabeigsim līdz galam. Apsolām sev? Labi. Un tagad iesākam. Lai pabeigtu. Ko lai iesāk? Kaut ko grūtu, bet paveicamu. Smaidīt biežāk... Smieties vairāk... Apskaut ciešāk... Mazās lielās lietas. Mums tiešām pietrūkst smieklos pāraugošu smaidu un apskāvienu ciešuma. Nemelosim sev, nemelosim citiem, mums pietrūkst visa mīļā un cilvēcīgā. Mums nepietrūkst vasaras, mums pietrūkst visa, ko tā atnes un atļauj – kailuma, vieglprātības, brīvības, prieka un kopābūšanas. Bēgam, bēgam no vienatnes neatskatoties. Atskatīsimies gan, cik briesmīgs ir vajātājs! Un skriesim vēl ātrāk! Rakstīsim dienasgrāmatas un lasīsim. Un iepazīsim sevi. Vēl mēs varētu vienkārši saprast, cik laiks ir ātrs un, galvenais, nepielūdzams. Cik vērtīgi ir būt tagad un šobrīd. Jūti sirdspukstus? Skaisti, skaisti, skaisti. Jūti elpas vilcienus? Jūti savu skatienu? Rokas? Laiks. Laiks tev to visu atņems. Iemainīs pats pret sevi. Laiks, kurš jau tagad ir tavs un tev. Vakardienas, rītdienas. Šodiena ir pats skaistākais, kas tev var būt. |
| (20.08.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |