 (www.feini.lv) |
| Inta Koļča : Lietus [laikam dīvains] |
| pār mani tāds kā atklājumu lietus lija, ne vakar, aizvakar, ne gadsimtenī pagaišā, bet tieši šorīt... - ticiet? - es pati neticu, - bet tā ar bija es sapratu, ka man ir tikai tādu pāris, tādu īstu draugu, to domas, jūtas, noslēpumus glabāju kā acuraugu, ar viņiem kopā sadedzinu naidu, un dusmu mīklai piemirstās man pielikt raugu un ikdienība? tā jau nav nemaz tik skarba, nav jāstreso kad atnāku no darba, tik jāpadomā, ka uz zemes neesmu viena un sabrūk, sabirzt vientulības siena tad par ko tad gausties, pa dzīves zebras melno strīpu tikai rausties? no ikdienības džungļiem jābrien ārā un visiem jāpastāsta, ka es esmu, tepat, jums blakus, tāpat kā jūs es savu dzīves nastu nesu |
| (28.08.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |