 (www.feini.lv) |
| Ligita Abramenko : Pavasarī |
| Tas bija kādā pavasarī, Kad ūdeņi un ledi skrēja., Kad dabā viss bij tik skaisti Kāds zēns ar meiteni smēja. Tie smējās par srejošo ledu, Par kokiem,kas sētmalē stāv. Tie smējās par sauli un lietu, Un par sniegu,kas vietām vēl blāv. Tie smējās un viņiem bij labi, Tā nemanot aizskrēja laiks. Te pēkšņi tie apklusa abi, Jo pretīm tiem vērās liktenis baigs. Tas aizrāva meiteni,smieklus Un zēns palika viens. Daudz gadu pagājis jau sen Tik kāds vīrietis ar sirmu galvu Katreiz jaunā pavasarī, Aizvien vēl klīst un klīst gar upes malu.. |
| (05.09.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |