Lielais ģenerators vēju jauc,
Rindā stāv tas un vēju griež,
Cilvēks to par enerģiju sauc
Un savā labā strādāt spiež.
Stāv ceļa malā vecais vējgriezis,
Un centīgi savu darbu veic,
Tam laiks jau spārnus saliecis,
Bet vēl aizvien to rietumvēji sveic.
Jau spārns tam viens ir notrūcis
Un rūsa viņa sānus grauž,
No vējgrieža vien lūznis palicis,
Kas vēja elpu sevī pauž.
Vēl pēdējais vēziens pa vējam
Un pēdējais lādiņš no sirds,
Pateicoties ģeneratora spējām,
Kādam tagad istabā lampiņa mirdz. |