 (www.feini.lv) |
| Ligita Abramenko : Rudens |
| Rudens elpa jūtama jau dabā, Kļavas kalnā nosarkušas stāv. Un pat saule ,mākoņgultā savā, Cauri miglas vāliem blāv. Debess zilgmē pārvietojas kāsis Uz spārniem ilgas aiznesdami līdz. Tik vairs tālimā ir dzirdamas to balsis, Kas vēl joprojām atvadoties kliedz. Arī ziedi noliekuši galvas, Kā sērojot pēc vasaras. Tiem ziedlapiņās atviz baltas Un sastingušas asaras. Jau kokos iešalc rudens vējšs, Kā atgādinot-ziema nāk! Tas notrauc kokiem lapas spejšs Un lietus lāses pilēt sāk. Jo rudens vēls jau iestājies ir dabā, Bet kļavas kalnā jau kailas stāv. Pat saules nav vairs mākoņgultā savā, Visapkārt savāds tukšums blāv. |
| (03.10.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |