 (www.feini.lv) |
| Ligita Abramenko : Tēva mājas |
| Ai, kāda laime dzīvot tēva mājās, Kur tevi gaida iestaigāta taka.. Viegls solis raisās piekusušās kājās, Kad vecais žogs tev laburītu saka. Kur aiz loga rūts sauc lakstīgalas dziesma, Kurai kautkur bērzos šūpulītis kārts Un kad aiz mājas stūra pavīd ievu liesma, Tad pār lūpām pārslīd aizkustinoš vārds. Šīs mīļās mājas mani vienmēr gaidīs, Lai kādos ceļos jādodas man būs. Un ar logu acīm saules starus raidīs, Līdz aiz vecuma tās grūs. Cik labi ,ja ir tādas mājas Un žogs ,kas mani vienmēr sauks Šeit es varu atpūtināt kājas, Kad lielos dienas darbus beidz. Paldies tev ,mīļās tēva mājas, Par pavardu,ko tu man dod. Šeit palikšu lidz sirds man stājas Un dvēsele sev mieru rod. |
| (03.10.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |