 (www.feini.lv) |
| Ligita Abramenko : Koks |
| Cilvēk,vai esi redzējis kā koks raud? Es esmu. Tikai nezinu vai tās bija bēdu vai sāpju asaras, Jo šim kokam bija iecirsta mizā liela un dziļa rēta. Un no tās lēnām sūcās valga sula-- Koka asinis. Tas bija skaists koks-- Taisns,vidēja resnuma ar mazliet rievotu mizu. Tā nu tas stāvēja meža malā un raudāja. Raudāja varbūt aiz apvainojuma,varbūt aiz dusmām, Jo to taču bija izdarījis cilvēks. Cilvēks,kurš mīl dabu un jūsmo par tās skaistumu., Bet tagad tas bija nevajadzīgi savainojis skaistu koku Un licis tam raudāt. Cilvēki, nebojājiet kokus-- skaistuma nesējus! Labāk vērīgāk tajos ielūkojieties un Jūs ieraudzīsiet viņu skaistumu. Arī koki taču ir dzīvi un arī kokiem sāp.! |
| (08.10.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |