Tik tālāk un tālāk no vakardienas. 
No tās pagājušās dienas, 
No deviņstāvmāju siltuma , 
Un tās nelielās nostaļģijas. 
Kad pasaules rokās veldzējos, 
Kad pasaule piemānija . 
Kad Tavas rokas vēlējos, 
Bet apkārt nekur tās nemaniju. 
 
Tik tālāk un tālāk aizvien 
Bez aizvainojuma, nožēlas un prieka. 
Tik tālāk un tālāk aizvien. 
Vai tiešām tik tuvāk nāvei arvien? 
 |