 (www.feini.lv) |
| Meka : Tava vienaldzība |
| Jo vairāk es jūtu Tevi, Jo mazāk es pazīstu sevi… Tavā vienaldzībā ir kautkas bīstams… Vai arī tava vienaldzība ir bīstama? No tā skatu punkta, kur esmu es, grūti izšķirt (izstieptas rokas attāluma). Pietiekami tuvu, Lai justu Tavu elpu uz savām lūpām, Pārāk tālu, Lai atcerētos, kāpēc Tu esi manā dzīvē. Tu reiz teici, ka padaru Tevi traku, Bet šinī stāstā jukusī esmu es! Un tomēr, Tava vienaldzība mani vilina, Kā tumš, bezgala dziļš meža ezers krēslas stundā. Pilnīgi rāms, ledus auksts. Kad gribas tajā iemērkt pirkstu galus… Un tad, aukstumu nejūtot, Atdot tam arī savu prātu un neprātu. Un varbūt arī savu dzīvību atdot… |
| (08.10.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |